Uztura bagātinātāju marķējums: obligātā informācija un pārbaudes saraksts

Kuri noteikumi nosaka, kas jānorāda uz uztura bagātinātāja etiķetes?

Trīs noteikumu slāņi: vispārīgie ES noteikumi visai fasētajai pārtikai, ES noteikumi tieši uztura bagātinātājiem un tās valsts noteikumi, kurā pārdodat.

Katra valsts Direktīvu 2002/46/EK pārņem savos tiesību aktos un valodā. ES noteikumi nosaka saturu; precīzs valsts formulējums nāk no pārdošanas valsts tiesību aktiem.

Uztura bagātinātājam nav vajadzīgs uzturvērtības paziņojums (enerģētiskā vērtība, tauki, ogļhidrāti): Regulas 1169/2011 29. panta 1. punkta a) apakšpunkts to izslēdz.

Kā produktam jābūt nosauktam?

Nosaukums, ar kādu produktu pārdod, ir „uztura bagātinātājs” (Direktīvas 2002/46/EK 6. panta 1. punkts) pārdošanas valsts valodā. Izmantojiet attiecīgās valsts tiesību aktos noteikto terminu.

• Latvija: „uztura bagātinātājs” – tirdzniecības nosaukums, ko prasa MK noteikumu Nr. 685 21.1. apakšpunkts.
• Lietuva: „maisto papildas”; Igaunija: „toidulisand”.
• Vācija: „Nahrungsergänzungsmittel”; Polija: „suplement diety”.

Jūsu zīmols vai izdomāts nosaukums neaizstāj pārtikas produkta nosaukumu (Regulas 1169/2011 17. pants). Labi der aprakstošs nosaukums, piemēram, „uztura bagātinātājs ar magniju”. Pārtikas produkta nosaukumam un neto daudzumam jābūt vienā redzes laukā (13. panta 5. punkts).

Kura informācija ir specifiska uztura bagātinātājiem?

Salīdzinot ar parastu fasētu pārtiku, uz uztura bagātinātāja etiķetes saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK 6. panta 3. punktu un 8. pantu papildus jānorāda septiņas lietas:

1. to uzturvielu vai vielu kategoriju nosaukumi, kas produktu raksturo, vai norāde par to īpašībām (piemēram, „vitamīni un minerālvielas”, „augu ekstrakts”),
2. ikdienas patēriņam ieteicamais produkta daudzums (piemēram, „1 kapsula dienā”),
3. brīdinājums nepārsniegt ieteicamo dienas devu,
4. norāde, ka uztura bagātinātājus nevajadzētu izmantot kā daudzveidīga uztura aizvietotāju,
5. norāde, ka produkts jāuzglabā maziem bērniem nepieejamā vietā,
6. katras uzturvielas vai vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi daudzums ar cipariem ieteicamajā dienas devā,
7. vitamīniem un minerālvielām – arī procenti no uzturvielu atsauces vērtības (% NRV).

Latvijā šo papildu informāciju nosaka MK noteikumu Nr. 685 21. punkts. Tā formulējumi: „brīdinājumu nepārsniegt ieteicamo dienas (diennakts) devu”, „ieteikumu neizmantot uztura bagātinātāju pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietošanai” un „brīdinājumu, ka uztura bagātinātājs jāglabā bērniem (maziem bērniem) nepieejamā vietā”. Drošākais ceļš ir turēties tuvu šiem formulējumiem.

Kā norādīt daudzumus dienas devā un % NRV?

Daudzumus norāda ieteicamajā dienas devā, nevis uz 100 g vai 100 ml (Direktīvas 2002/46/EK 8. panta 2. punkts). Tie ir vidējie daudzumi, kas balstīti uz ražotāja veikto produkta analīzi (9. panta 1. punkts). Deva daudzumu tabulā jāsaskaņo ar devu lietošanas norādījumos.

% NRV norāda tikai vitamīniem un minerālvielām, kam Regulas 1169/2011 XIII pielikuma A daļā ir noteikta uzturvielu atsauces vērtība (NRV). To var norādīt arī grafiski (Direktīvas 9. panta 2. punkts). Latvijā saīsinājumu IDD (ieteicamā dienas deva) drīkstēja izmantot tikai produktiem, kas laisti tirgū un marķēti līdz 2016. gada 13. decembrim (MK noteikumi Nr. 685, 28. punkts). Atsevišķas vērtības pieaugušajiem:

Piemērs: 150 mg magnija dienas devā ir 150 ÷ 375 = 40 % NRV. Augu ekstraktiem, aminoskābēm un citām vielām bez NRV norāda tikai daudzumu, piemēram, ar piezīmi, ka NRV nav noteikta. Latvijā vitamīnu un minerālvielu minimālais daudzums ieteicamajā dienas devā nedrīkst būt mazāks par XIII pielikuma A daļas 2. punktā noteikto ievērojamo daudzumu (MK noteikumi Nr. 685, 22. punkts).

Pārbaudot etiķetes, iestādes izmanto Eiropas Komisijas 2012. gada decembra vadlīnijas par pielaidēm. Uztura bagātinātājiem, ieskaitot mērījumu nenoteiktību, tās pieļauj +50 % / −20 % vitamīniem un +45 % / −20 % minerālvielām. Vadlīnijas nav juridiski saistošas. Praksē faktiskais saturs nedrīkst būt vairāk nekā par 20 % zemāks par norādīto vērtību arī derīguma termiņa beigās.

Kas jānorāda sastāvdaļu sarakstā un kā izcelt alergēnus?

Sastāvdaļu saraksts sākas ar virsrakstu, kurā ir vārds „sastāvdaļas”, un tajā norāda visas sastāvdaļas dilstošā secībā pēc to svara izmantošanas brīdī (Regulas 1169/2011 18. pants).

• Pārtikas piedevas norāda ar to kategorijas nosaukumu, kam seko konkrētais nosaukums vai E numurs, piemēram, „konservants: kālija sorbāts” (VII pielikuma C daļa).
• Kapsulu apvalki arī ir sastāvdaļas, piemēram, „kapsulas apvalks: hidroksipropilmetilceluloze”.
• Inženierijas nanomateriāliem pievieno vārdu „nano” iekavās (18. panta 3. punkts).
• Alergēnus no 14 II pielikuma grupām izceļ pašā sastāvdaļu sarakstā ar atšķirīgu šriftu, stilu vai fona krāsu (21. pants).
• Sastāvdaļas daudzums (QUID): ja sastāvdaļa minēta nosaukumā vai izcelta vārdos vai attēlos, norādiet tās daudzumu (22. pants, VIII pielikums).

Neto daudzums, derīguma termiņš, partija, uzglabāšana un lietošana: kas tieši?

Šeit piemēro vispārīgos noteikumus fasētai pārtikai:

• Neto daudzums šķidrumiem mililitros, citiem produktiem gramos (23. pants). Tabletēm un kapsulām norādiet neto masu; tablešu vai kapsulu skaita pievienošana ir izplatīta un noderīga. IX pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts atbrīvo pārtiku, ko parasti pārdod pēc skaita, ja skaits ir redzams no ārpuses vai norādīts uz etiķetes; vai iestādes to attiecina uz uztura bagātinātājiem, atšķiras, tāpēc droši ir norādīt arī masu.
• Minimālā derīguma termiņš: „Ieteicams līdz …”, ja norāda dienu, citos gadījumos „Ieteicams līdz … beigām”. Ja derīguma laiks pārsniedz 18 mēnešus, pietiek ar gadu; ja tas ir 3–18 mēneši – mēnesis un gads (X pielikums).
• Uzglabāšanas apstākļi un, ja vajadzīgs, lietošanas laiks pēc atvēršanas (25. pants).
• Partija, parasti ar burtu „L” priekšā (Direktīva 2011/91/ES).
• Lietošanas norādījumi, ja bez tiem produktu būtu grūti pareizi lietot, piemēram, „pievienot glāzei ūdens” (9. panta 1. punkta j) apakšpunkts).

Kura uzņēmuma nosaukums un adrese jānorāda?

Tā uzņēmuma nosaukums vai firma un adrese, ar kura vārdu produktu tirgo (Regulas 1169/2011 8. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkta h) apakšpunkts). Private label gadījumā tas ir zīmola īpašnieks, nevis līgumražotājs. Ja zīmola īpašnieks neveic uzņēmējdarbību ES, tā vietā norāda importētāju.

Ražotājs nav jānorāda. Brīvprātīgi varat pievienot „Ražots … uzdevumā”.

Izcelsmes valsts ir obligāta tikai tad, ja tās nenorādīšana varētu maldināt patērētājus (26. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Ja to norādāt un galvenā sastāvdaļa nāk no citurienes, piemēro 26. panta 3. punkta noteikumus.

Kādā valodā jābūt marķējumam?

Obligātajai informācijai jābūt valodā, kuru viegli saprot tās dalībvalsts patērētāji, kurā produktu pārdod (Regulas 1169/2011 15. panta 1. punkts). Katra dalībvalsts savā teritorijā var prasīt vienu vai vairākas ES oficiālās valodas (15. panta 2. punkts), un praksē tā ir valsts valoda. Etiķetē var būt vairākas valodas (15. panta 3. punkts).

• Latvija: latviešu valoda. Reģistrācijai PVD iesniedz marķējuma teksta paraugu latviešu valodā (MK noteikumi Nr. 685, 9.¹ punkts).
• Vairākas valstis uz viena iepakojuma: katrai valodas versijai jābūt pilnīgai, ar valsts terminu „uztura bagātinātājs” un visiem brīdinājumiem. Baltijas valstīm tas nozīmē pilnu latviešu, lietuviešu un igauņu tekstu.

Pārdodot tiešsaistē, tie paši valodas noteikumi attiecas uz produkta lapu.

Kāds burtu lielums un izkārtojums ir prasīts?

Obligātajai informācijai mazā burta „x” augstumam jābūt vismaz 1,2 mm vai 0,9 mm, ja iepakojuma lielākās virsmas laukums ir mazāks par 80 cm² (Regulas 1169/2011 13. panta 2. un 3. punkts, IV pielikums).

• Informācijai jābūt labi redzamā vietā, viegli saskatāmai, skaidri salasāmai un vajadzības gadījumā neizdzēšamai (13. panta 1. punkts).
• To nedrīkst paslēpt, aizsegt vai pārtraukt ar citu tekstu vai attēliem.
• Pārtikas produkta nosaukumam un neto daudzumam jābūt vienā redzes laukā (13. panta 5. punkts).

Kurām sastāvdaļām vajadzīgi papildu brīdinājumi?

Dažas sastāvdaļas ES tiesību aktos prasa papildu norādes, un dažas valstis pievieno savas.

Kas jānorāda interneta veikalā?

Fasētai pārtikai, ko pārdod tiešsaistē, visai obligātajai informācijai, izņemot minimālā derīguma termiņu, jābūt pieejamai pirms pirkuma noslēgšanas – produkta lapā vai citādi skaidri norādītā veidā, bez papildu maksas patērētājam. Visai obligātajai informācijai jābūt pieejamai piegādes brīdī (Regulas 1169/2011 14. pants).

Uztura bagātinātājiem tas ietver arī specifisko informāciju: uzturvielu kategorijas, dienas devu, brīdinājumus, daudzumus dienas devā un % NRV. Praksē publicējiet produkta lapā pilnu etiķetes tekstu, vēlams ar etiķetes fotoattēlu, attiecīgā tirgus valodā.

Kur valsts noteikumi pievieno prasības?

ES tiesību akti nosaka etiķetes saturu; valsts tiesību akti pievieno detaļas. Pirms drukas pārbaudiet katras pārdošanas valsts noteikumus.

Kā notiek reģistrācija Latvijā un paziņošana citās ES valstīs, skaidro ceļvedis Uztura bagātinātāju reģistrācija PVD. Ja pērkat no ražotāja citā dalībvalstī, sk. Uztura bagātinātāji no Slovākijas.

Pārbaudes saraksts pirms drukas

Pirms drukas pārbaudiet etiķeti rindu pa rindai:

Kā izskatās etiķetes teksti reālam produktam?

Tālāk ir piemērs no mūsu kataloga – Liposomālais magnija helāts 200 ml pudelē. Teksti parāda etiķetes struktūru, nav gatava etiķete Jūsu produktam un nesatur veselīguma norādes.

Kādas kļūdas uz etiķetēm ir biežas?

Šīs kļūdas izriet no iepriekš minētajiem noteikumiem, un tās ir viegli nepamanīt:

• kādā no valodas versijām trūkst valsts termina „uztura bagātinātājs”,
• daudzumi norādīti uz 100 ml, nevis dienas devā, vai trūkst % NRV,
• aktīvās vielas daudzums neatbilst devai lietošanas norādījumos,
• alergēni nav izcelti pašā sastāvdaļu sarakstā,
• piedevas norādītas bez kategorijas,
• par atbildīgo uzņēmumu norādīts ražotājs, nevis zīmola īpašnieks,
• nosaukums un neto daudzums nav vienā redzes laukā,
• teksts mazāks par 1,2 mm (0,9 mm uz maziem iepakojumiem),
• ārstnieciski formulējumi („ārstē”, „palīdz pret slimību”), ko aizliedz Direktīvas 2002/46/EK 6. panta 2. punkts un Regulas 1169/2011 7. panta 3. punkts,
• apgalvojumi, ka daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu (Direktīvas 2002/46/EK 7. pants),
• „labāka uzsūkšanās” vai „augstāka biopieejamība”, kas nav atļautas veselīguma norādes. Vairāk – ceļvežos Veselīguma norādes uztura bagātinātājiem un Liposomālie uztura bagātinātāji.

Kā varam palīdzēt ar etiķeti?

Sagatavojam etiķetes saturu un, ja vēlaties, izdrukājam un uzlīmējam etiķetes:

• etiķetes teksti latviešu valodā pēc pieprasījuma (sastāvdaļas, daudzumi dienas devā, lietošana, brīdinājumi, uzglabāšana),
• izmēru šablons mērogā 1 : 1 un norādījumi Jūsu dizainerim; maketu nodrošināt Jūs, jo grafisko dizainu neveidojam,
• gatavā PDF faila pārbaude un priekšskatījums pirms drukas,
• etiķetes druka un uzlīmēšana pēc izvēles par 0,30 € par gabalu, bez sagatavošanas maksas; produktus piegādājam arī bez etiķetes, un etiķetes tekstus un šablonu saņemat jebkurā gadījumā.

Gatavus produktus ar Jūsu etiķeti parasti nosūtām 3–5 darba dienu laikā pēc etiķetes maketa saņemšanas, ja produkts ir noliktavā. Latvijā katrs uztura bagātinātājs pirms laišanas tirgū jāreģistrē PVD, un arī lielākajā daļā citu ES valstu produkts jāpaziņo valsts iestādei (Direktīvas 2002/46/EK 10. pants). Prasības valstīs atšķiras. Pēc pieprasījuma konsultēsim un sagatavosim dokumentus.

Veselīguma norādes izvēlaties Jūs. Sīkāk – lapā Etiķetes, vai nosūtiet mums pieprasījumu par etiķeti – mums varat rakstīt arī latviski.