Veselīguma norādes uz uztura bagātinātājiem: ko atļauj ES tiesības

Kas ir uzturvērtības norāde un kas – veselīguma norāde?

Uzturvērtības norāde attiecas uz pārtikas produkta enerģētisko vērtību vai uzturvielu saturu, piemēram, „C vitamīna avots”. Veselīguma norāde saista pārtiku vai kādu tās sastāvdaļu ar veselību, piemēram, „C vitamīns palīdz samazināt nogurumu un nespēku”. Abas regulē Regula (EK) Nr. 1924/2006. Ikdienā veselīguma norādes bieži sauc arī par veselības norādēm vai veselības apgalvojumiem.

Norāde ir jebkurš ziņojums vai atveidojums, kas nav obligāts un liek domāt, ka pārtikas produktam ir sevišķas īpašības, ieskaitot attēlus un simbolus (2. panta 2. punkts). Vitamīniem un minerālvielām regulas pielikums nosaka divas pamata uzturvērtības norādes:

Uzmanieties arī ar produkta nosaukumu. Preču zīmi, zīmolvārdu vai izdomātu nosaukumu, ko var uztvert kā uzturvērtības vai veselīguma norādi, drīkst izmantot tikai tad, ja tam pievienota attiecīga atļauta norāde (1. panta 3. punkts).

Kur atrast atļautās veselīguma norādes?

Atļautās norādes ir Komisijas Regulā (ES) Nr. 432/2012, ko piemēro no 2012. gada 14. decembra, un ES uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrā Eiropas Komisijas tīmekļvietnē. Reģistrā redzamas atļautās un neatļautās norādes, un to var eksportēt uz Excel.

• Tikai no saraksta. Veselīguma norādes ir aizliegtas, ja tās nav atļautas un iekļautas ES sarakstos (Regulas 1924/2006 10. panta 1. punkts).
• Tāda pati nozīme, tādi paši nosacījumi. Formulējumam, kam patērētājam ir tāda pati nozīme kā atļautajai norādei, piemēro tos pašus lietošanas nosacījumus (Regulas 432/2012 9. apsvērums).
• Jūsu valoda. Regula 432/2012 ir pieejama visās ES oficiālajās valodās. Etiķetei Latvijas tirgum izmantojiet oficiālo latviešu valodas versiju.
• Saraksts mainās. Piemēram, ar Regulu (ES) 2024/2041 tika svītrota norāde par monakolīnu K no sarkanā rauga rīsiem. Pirms katras drukas pārbaudiet aktuālo formulējumu.

Kuras norādes ir atļautas C, D, K, B6, B12 vitamīnam, magnijam, cinkam un selēnam?

Šīm astoņām uzturvielām Regulā 432/2012 ir 76 atļautas norādes. Tabulā redzams to skaits un „avota” slieksnis, kas aprēķināts no uzturvielu atsauces vērtībām (NRV) Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIII pielikumā:

Atļauto norāžu izlase, vārds vārdā no Regulas 432/2012 latviešu valodas konsolidētās versijas (2025. gada 20. augusts):

Visām iepriekš minētajām norādēm ir vienāds lietošanas nosacījums, piemēram, C vitamīnam: „Norādi var izmantot tikai pārtikas produktiem, kuri ir C vitamīna avots vismaz tādā mērā, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumā iekļautajā norādē “[VITAMĪNA(-U) NOSAUKUMS] UN/VAI [MINERĀLVIELAS(-U) NOSAUKUMS] AVOTS”.”

Dažām norādēm ir savs nosacījums. Norādi „C vitamīns palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību intensīvas fiziskas slodzes laikā un pēc tās” var izmantot tikai pārtikas produktiem, kuri nodrošina 200 mg C vitamīna dienā, un patērētājs jāinformē, ka labvēlīgu ietekmi panāk, katru dienu uzņemot 200 mg C vitamīna papildus ieteicamajai dienas devai.

Kad norādi drīkst izmantot?

Norādi drīkst izmantot, ja uztura bagātinātājs satur pietiekami daudz vielas un uz etiķetes ir vajadzīgā papildu informācija.

Ievērojams daudzums. „Avots” nozīmē ievērojamu daudzumu, kā noteikts Regulas 1169/2011 XIII pielikuma A daļas 2. punktā. Parasti tas ir 15 % no NRV uz 100 g vai 100 ml vai uz porciju, ja iepakojumā ir tikai viena porcija. Uztura bagātinātājiem:

• Čehijas pārtikas inspekcija (SZPI) 2024. gada 3. janvāra vadlīnijās norāda, ka uztura bagātinātājiem tie ir 15 % no NRV ieteicamajā dienas devā.
• Latvijā vitamīnu un minerālvielu minimālais daudzums ražotāja ieteiktajā dienas devā nedrīkst būt mazāks par šo ievērojamo daudzumu (MK noteikumi Nr. 685, 22. punkts).
• Saistošas ES mēroga interpretācijas nav. Mūsuprāt, saprātīga pieeja ir rēķināt 15 % no NRV ieteicamajā dienas devā.
• Vielai jābūt arī organismam izmantojamā veidā (Regulas 1924/2006 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

Pavadošā informācija (10. panta 2. punkts). Ja uz uztura bagātinātāja ir veselīguma norāde, marķējumā (vai, ja marķējuma nav, noformējumā un reklāmā) jāietver:

1. paziņojums, kas uzsver dažāda un līdzsvarota uztura un veselīga dzīvesveida nozīmi,
2. pārtikas produkta daudzums un patēriņa veids, kas vajadzīgs norādītās labvēlīgās ietekmes panākšanai,
3. attiecīgā gadījumā paziņojums personām, kurām vajadzētu izvairīties no produkta lietošanas,
4. atbilstīgs brīdinājums produktiem, kas pārmērīgas lietošanas gadījumā varētu apdraudēt veselību.

Vispārīgas norādes. Atsauces uz vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi, piemēram, „imunitātei” vai „vitalitātei”, drīkst izmantot tikai kopā ar konkrētu atļautu norādi (10. panta 3. punkts).

Ko nekad nedrīkst apgalvot?

Neatkarīgi no receptūras nekad nedrīkst apgalvot, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimību (Regulas 1169/2011 7. panta 3. un 4. punkts, Direktīvas 2002/46/EK 6. panta 2. punkts). Tas attiecas uz marķējumu, noformējumu un reklāmu. Tāpat nedrīkst apgalvot vai likt domāt, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu (Direktīvas 2002/46/EK 7. pants). Saskaņā ar Regulas 1924/2006 12. pantu nav atļautas norādes:

• kurās apgalvots, ka pārtikas produkta nelietošana var ietekmēt veselību,
• par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu,
• par atsevišķu ārstu vai veselības aprūpes speciālistu ieteikumiem.

Samazināta slimības riska norādes ir atsevišķa kategorija. Tās drīkst izmantot tikai tad, ja tās ir īpaši atļautas saskaņā ar Regulas 1924/2006 14. pantu; Regulā 432/2012 to nav. Patērētāju tiesībās nepatiess apgalvojums, ka produkts var izārstēt slimības, vienmēr ir negodīga komercprakse (Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma 17. punkts).

Valsts tiesību akti var pievienot noteikumus. Latvijā MK noteikumi Nr. 685 nosaka:

• uztura bagātinātāja marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka tas novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai minēt šādu iespēju (24. punkts),
• reklamēt atļauts tikai uztura bagātinātāju reģistrā iekļautos uztura bagātinātājus (25. punkts),
• reklāmā jāietver norādes „Uztura bagātinātājs” un „Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu” (26. punkts); otrā norāde aizņem ne mazāk kā piecus procentus no reklāmas apjoma (27. punkts).

Kāpēc „labāka uzsūkšanās” nav atļauta norāde?

Apgalvojums par labāku uzsūkšanos vai augstāku biopieejamību nav atļauta veselīguma norāde. Savā 2010. gada atzinumā (EFSA Journal 2010;8(10):1743) EFSA ekspertu grupa secināja, ka šādas norādes attiecas uz uzturvielas uzlabotu biopieejamību, nevis uz saikni starp pārtiku un veselību, kā to prasa Regula 1924/2006.

Formu drīkst aprakstīt faktiski, piemēram, „magnijs liposomālā formā”. To nedrīkst saistīt ar lielāku iedarbību vai izmantot reizinājumus, piemēram, „2× labāk”. Atļautās norādes „C vitamīns uzlabo dzelzs uzsūkšanos” un „D vitamīns veicina kalcija un fosfora normālu uzsūkšanos/izmantošanu” apraksta uzturvielas lomu organismā, nevis Jūsu produkta formas īpašību. Vairāk – ceļvedī Liposomālie uztura bagātinātāji.

Kas attiecas uz augu norādēm, kuru izvērtēšana ir atlikta?

Norādes par augu vielām, ko EFSA vēl nav izvērtējusi vai ko Komisija vēl nav izskatījusi, saskaņā ar Regulas 1924/2006 28. panta 5. un 6. punktu var turpināt izmantot (Regulas 432/2012 10. un 11. apsvērums). Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas datiem (īpašais ziņojums 23/2024) atliktas joprojām ir 2078 augu norādes.

Eiropas Savienības Tiesa to izmantošanu sašaurināja spriedumā C-386/23 (2025. gada 30. aprīlis). Kamēr Komisija izvērtēšanu nav pabeigusi, no augu vielām gatavota uztura bagātinātāja reklāmā nedrīkst izmantot:

• konkrētas norādes, kas apraksta psiholoģiskas vai uzvedības funkcijas vai atsaucas uz tām (piemēram, garastāvoklis vai stress),
• atsauces uz vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz vispārējo veselību bez atļautas konkrētas norādes,

ja vien to neatļauj Regulas 1924/2006 28. panta 6. punkts.

Spriedums tieši neizslēdza atliktās norādes par fizioloģiskām funkcijām. Mūsuprāt, to izmantošana ir uz Jūsu atbildību un risku. Valstu vadlīnijas var būt vecākas par spriedumu: piemēram, Čehijas SZPI 2024. gada 3. janvāra vadlīnijas tika izdotas pirms tā. Drošāks ceļš ir augu kombinēt ar vitamīnu vai minerālvielu, kam ir atļauta norāde.

Vai noteikumi attiecas uz tīmekļvietnēm, sociālajiem tīkliem un influenceriem?

Jā. Regulu 1924/2006 piemēro norādēm komerciālos paziņojumos – pārtikas produktu marķējumā, noformējumā vai reklāmā (1. panta 2. punkts). Jūsu tīmekļvietne, interneta veikals, jaunumu vēstule un ieraksti sociālajos tīklos ir komerciāli paziņojumi.

• Profesionāla auditorija. Spriedumā C-19/15 (2016. gada 14. jūlijs) Tiesa nolēma, ka regulu piemēro arī komerciāliem paziņojumiem, kas paredzēti tikai veselības aprūpes speciālistiem. Mūsuprāt, tie paši noteikumi tāpēc attiecas uz katalogiem aptiekām un materiāliem izplatītājiem.
• Influenceri. Mūsuprāt, apmaksāts influencera ieraksts ir Jūsu zīmola reklāma, tāpēc tam piemēro tos pašus noteikumus par norādēm. Arī tā komerciālajam nolūkam jābūt skaidram: saskaņā ar Negodīgas komercprakses direktīvu (2005/29/EK) komerciālā nolūka slēpšana ir maldinoša noklusēšana (7. panta 2. punkts), bet apmaksāts redakcionāls saturs, kas nav kā tāds identificēts, vienmēr ir negodīgs (I pielikuma 11. punkts).
• Klientu atsauksmes. ES tiesību akti tās tieši neregulē. Mūsuprāt, ja atsauksmes atlasāt, izceļat vai izplatāt mārketinga nolūkos, tās var kļūt par Jūsu pašu komerciālo paziņojumu.

Kas uzrauga noteikumus un kādi ir riski?

Katra dalībvalsts noteikumus uzrauga ar savām iestādēm un nosaka savus sodus. Oficiālās kontroles notiek saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625; iestādes, piemēram, var pasūtīt produktus tiešsaistē, neatklājot savu identitāti, un izmantot tos kā oficiālos paraugus (36. pants).

Latvijā par uztura bagātinātāju reģistru un tirdzniecības ierobežošanu atbild PVD: ja produkts neatbilst prasībām, dienests var apturēt tā tirdzniecību līdz neatbilstību novēršanai un, ja tās netiek novērstas, anulēt reģistrāciju (MK noteikumi Nr. 685, 18. punkts). Konkrētu sodu apmēru Latvijā šajā ceļvedī nenorādām – precizējiet tos uzraugošajā iestādē vai pie jurista.

Sodu piemēri citās valstīs par maldinošām vai neatbilstošām norādēm (2026. gada 17. oktobrī):

Bez sodiem iestādes var likt mainīt etiķetes un reklāmu vai izņemt produktus no tirgus. Sodi un uzraudzības prakse valstīs atšķiras, tāpēc pārbaudiet katras pārdošanas valsts noteikumus.

Kā varam palīdzēt?

Sagatavojam noteikumiem atbilstošus etiķetes tekstus izvēlētās valodās, pēc pieprasījuma arī latviešu valodā: sastāvdaļas, daudzumus dienas devā ar % NRV, lietošanu, obligātos brīdinājumus un uzglabāšanu. Veselīguma norādes izvēlaties Jūs; to nepiedāvājam kā pakalpojumu. Kā zīmola īpašnieks Jūs atbildat par izmantotajām norādēm.

Pārējā obligātā informācija ir aprakstīta ceļvedī Uztura bagātinātāju marķējums, bet reģistrācija – ceļvedī Uztura bagātinātāju reģistrācija PVD. Etiķešu druka un uzlīmēšana aprakstīta lapā Etiķetes. Ar jautājumiem rakstiet mums – arī latviski.